Zinu, kā tas ir - meklēt savu pirmo auto. Pagājušogad pats šīm ugunskristībām gāju cauri. Pēc tam, kad divas reizes uzrāvos uz pārpircējiem, apsvēru domu braukt uz placi. Tad sākās pandēmija un arī doma par placi vairs nešķita gudra, tāpēc pieņēmu lēmumu - iegādāties lētu, dzīvu mazlitrāžas auto.
Man šī mašīna sasodīti patīk, bet ģimenes apsvērumu dēļ esmu spiests meklēt, ko lielāku. Es jums godīgi stāstu, jo negribu tērēt ne savu, ne jūsu laiku, pļāpājot pa telefonu. Tātad, Latvijā auto ir otro ziemu. Nopirku to bez rūsas un CSDD skate rūsu joprojām neuzrāda. Pēc pirkšanas aizdzinu uz servisu, liku nomainīt zobsiksnu un eļļu. Vasaras vidū uzliku jaunus priekšējos amortiņus, labajā pusē, priekšā gultni. Rudenī atteicās izpūtējs - tāpēc tas ir pilnīgi jauns. Gan bundulis, gan tā truba (hvz, kā viņu sauc). Oktobrī uzliku jaunas ziemas riepas. Vasarā atradu džeku, kurš pārdod un uzstāda restaurētas auto magnetoles. Saxo ir aprīkots ar Restaurētu Grundig kasešu atskaņotāju, jo, sasodīts, deviņdesmitajos gados kasetes bija top lieta. Priekšā ielikti arī jauni Pioner skaļruņi. Elektriskie logi.
Auto ir piemērots ikdienas pilsētas vajadzībām. Lai gan vasarā izbraukāju pus Latviju, pilsētai šis auto ir vairāk piemērots. Tas ir mazs, ļoti manevrēt spējīgs, ērti noparkojams, salīdzinoši ekonomisks. Lai gan no ārpuses izskatās neietilpīgs, aizmugurējie krēsli sakarīgi salokās. Esmu vedis kokmateriālus, ķirsi no stādu audzētavas, stumjamo zāles pļāvēju un vēl visādas lietas, kas pirmajā brīdī šķiet, autiņā neielīdīs. Bet ielien.
Runāju latviski, krieviski neprotu. Lūgums, zvanīt tikai tiem, kuri tiešām apsver šī auto iegādi.