Hījumā ir otra lielākā sala Igaunijā. To kopš 14-tā gadsimta ir apdzīvojuši zviedri, kuri salu pameta 1944. gadā. Tāpēc ap Baltijas jūru dzīvojošajām tautām tā vairāk pazīstama ar zviedrisko nosaukumu Dagö. Apkārtējie ūdeņi sekli un zemūdens akmeņu pilni, te gadsimtu gaitā gājuši bijā simtiem kuģu. Meži aizņem 66% salas teritorijas. Atšķirībā no netālu esošās Sāmsalas, Hījumā sala ir mežonīgāka un civilizācijas mazāk skarta, tātad klusāka un vientulīgāka. Hijumā lepojas ar trešo vecāko vēl strādājošo bāku pasaulē, interesantajām autobusa pieturām, muižu un savu milzi Leigeru. Aicinām savām acīm ieraudzīt un izbaudīt šo nesteidzīgās dzīves un tīrās dabas nostūri Baltijas jūrā.
1.diena: 7.30 izbraukšana no Rīgas (stāvvieta pretī Latvijas Zinātņu akadēmijai Turgeņeva ielā).
kafijas pauze pa ceļam;
pārbrauciens ar prāmi no “cietzemes” uz Heltermā ostu Hījumā salā (~ 1:15 h). Uz prāmja – kafejnicā, iespējams paēst pusdienas (norēķini tikai skaidrā naudā);
Hījumā – otra lielākā Igaunijas sala, kas pazīstama ar savām vēsturiskajām bākām un neskarto dabu. Tai ir savs leģendārais saimnieks – milzis Leigers. Bargās ziemās uz salu var nokļūt pa Eiropā garāko ledus ceļu;
Sääretirp – salas milža Leigera roku darbs. Tā ir šaura zemes strēle, garumā ~ 2 km, kas stiepjas jūrā Sāmsalas virzienā. Par to kā tā tapusi stāsta leģenda;
dodamies uz salas tālāko R galu, kur atrodas Kepu bāka. Tā ir trešā vecākā pasaulē bāka, kas joprojām darbojas. Bākas augstums ir 36 m. Tā būvēta salas augstākajā kalnā – Toornimägi (67 m v. j. l. ). Bākas uzdevums vairākus simtus gadu bija brīdināt kuģus par Hiju sēkļa, kurā gājuši bojā vairāki desmiti kuģu, atrašanās vietu. (Bākas apskate no 5 EUR/pers);
Tahkunas bāka – Igaunijas augstākā bāka (42, 7 m), kas atrodas salas Z galā. To 1871. gadā Parīzes pasaules izstādē iegādājās Cariskā Krievija un atveda uz Hījumā salu. Divus gadus vēlāk bāka tika sākta tās celtniecība – bāka ir konstruēta no atsevišķām, rūpnieciski izgatavotām čuguna detaļām, kuras ir salīdzinoši vienkārši transportējamas un samontējamas. Kopš uzcelšanas brīža bāka savu izskatu nav mainījusi;
piemineklis bērniem, kas gāja bojā uz prāmja “Estonia” – to mēdz dēvēt par „Bronzas zvanu” vai „Dvēseles zvanu”. Zvans vētras laikā, kas līdzvērtīga vētrai prāmja nogrimšanas naktī, izdod skaņu.
Ristimägi Krustu kalns – ar krustiem klāta vieta šosejas malā, sākotnēji Krustu kalns bija tā vieta, kur salu pametošie cilvēki atstāja krustus. Šodien tradīcijas ir mainījušās, un krustus šeit novieto tie, kas pirmo reizi ierodas salā.
Kärdla – salas galvaspilsēta ar ~ 4000 iedzīvotājiem, kas izveidojusies no kādreiz nelielā zviedru zvejnieku ciemata. Brīvais laiks un vakara atpūta pilsētā;
viesnīca Kärdlā
2.diena: Brokastis viesnīcā.
Derības akmeņi – akmeņu krāvumi par kuru izcelsmi joprojām nav īstas skaidrības. Pieņemtākais viedoklis par šīs vietas izcelsmi ir tā, ka te ir bijusi svētā birzs, kurā notika sarunas un vienošanās ar Dievu. Dažiem cilvēkiem šīs akmeņu kaudzes izskatās pēc nožēlas akmeņiem, ko te sanesuši cilvēki, kurus nosodījusi baznīca, kamēr citi te saskata debesu karti no bronzas laikmeta vai līdzību ar Stounhedžas observatoriju Anglijā;
Suuremoisa – 18-tā gadsimta muiža ko cēlusi zviedru izcelsmes baronese Ebba Stenbock. Viņa apglabāta tepat netālu esošajā mauzolejā;
Puhalepas baznīca – vecākā salas baznīca uz kuras sienām redzami Maltas ordeņa krusti. Salas milzis Leigers arī apmeklēja šo baznīcu;
Kukka kivi – 5-tais lielākais Igaunijas akmens, atrodas nelielā birztalā
~ 13:00 prāmis no salas uz “cietzemi”. Mājupceļš.
Ierašanās Rīgā ap 20.30
Naktsmītņu raksturojums
Viesnīca – divvietīgas istabas ar dušu un WC, brokastis.
Ceļojuma cenā ietilpst
transporta pakalpojumi (komfortabls autobuss) ceļojuma laikā
Ceļojumam nepieciešamie dokumenti
LR pilsoņa/nepilsoņa pase vai ID karte, kas ir derīga līdz ceļojuma beigām, bērnam - dzimšanas apliecība vai tās notariāli apstiprināta kopija
