Mēs gribam attiecības, bet negribam cilvēku, jo, tiklīdz mēs dabūjam cilvēku, viņš traucē būt mūsu izdomātajās attiecībās. Mēs īsti vairs negribam ne ar vienu rēķināties, gribam, lai pielāgojas mums. Ir aizmirsies, ka attiecības jau neveidojas autonomijā, bet berzē.
Es vispār esmu kontrastu cilvēks – vai nu pilnīgs klusums, kad sēžu viena savā klusumā, vai arī skrienu pūlī. Man patīk būt kontekstā.
Man neder vienkārši nočammāt dzīvi. Manī ir nemiers dzīvot dzīvi, nevis palaist to garām.
Vai būs kāds, kurš vēlēsies man pievienoties?
