Vai Tev ir bijis tā, ka no vienas puses Tava dzīve gana noslogota un pat brīžiem īsti neatrodi laiku savām pārdomām, bet no otras puses apzinies, ka daļēji tas, iespējams, tieši tāpēc, lai nebūtu laika tām pārdomām. Bet šā vai tā, pa brīdim pazib tā doma par to, ka pietrūkst saziņas, kaut kā viegla, brīva. Ka gribas kā citiem to tuvību ar kādu, sajust to plecu blakus, varbūt pat ne diendienā dzīvē, bet zināt, ka viņš ir.
Laikam liku sludinājumu, ne rakstīju filozofijas apcerējumu, tad nu par mani - plus size sieviete, gribētos teikt vienkārša, klusa, izteikts mājas cilvēks, dievinu pastaigas, ķert varavīksnes un sēņošanu. Novērtēju sirsnību un humoru. Meklēju, droši vien savu stipro plecu, atbalstu vai cilvēku, ar ko būt uz viena viļņa. +/- mana vecuma, brīvu. Atsaucoties uz iepriekš rakstīto iesākumā vēlos pieturēties pa saziņas sarakstes veidā, tā kā “steidzīgie” lai vien steidzas tālāk.
Gandrīz Pierīgas puse Valmieras virzienā.