Es, joprojām nezaudējusi pozitīvu attieksmi par jēdzienu-ģimene. Joprojām ticu, ka satiekas tie un tad, kad zvaigznes un ceļi saka jā. Un pat tad, ja šķiet, ka jau mēģināts, vienalga ir vērts.
Kāds man liktu paskatīties un teikt, jā?
Vīrišķīgs vārdos un darbos. Patiess un atklāts. Pārējais viss būs nolasāms no sajūtas, vārdiem.
Attālums? Katram savs viedoklis par to, bet ja sajūta saka jā, tad par ko te vairs runāt? .
Kāda es? Latviska, praktiska, īsta. Par pārējo pēc tavs vēstules ar foto.