Atdodam jaunus zarkukainīšus. Zarkukaiņi vasarā ēd liepu, ceriņu, rožu, efeju, vītolu, salātu, aveņu, kazeņu un gan jau ka citu tiem līdzīgu savvaļas augu lapas, tātad siltajā gadalaikā izdevumu kukaiņu barošanai nav. Ziemā - pētersīļi, dilles, efejas. Esmu dzirdējusi, ka citi audzē podā pupas vai zirņus, ko izbarot kukaiņiem.
Laiku pa laikam kukaiņus vajag apsmidzināt ar ūdeni no pulverizatora.
Zarkukaiņi parasti izaug 8–12 cm gari. Tie var būt brūni, zaļi vai melni. Šo kukaiņu dzīves ilgums ir aptuveni gads, taču nereti tie nodzīvo dažus mēnešus ilgāk.
Zarkukaini var audzēt insektārijā vai 3 litru burkā, bet tikpat labi uzlikt uz kāda istabas auga, un tur tas arī paliks. Nav jau vajadzības nekur iet, jo zarkukaiņi ēd lapas. Piemēram, no istabaugiem tiem garšo zelta stīga.
Interesanti, ka zarkukaiņi augot vairākas reizes nomaina "ādu", jo to apvalks neaug līdz ar ķermeni. Nekas cits neatliek, kā izspraukties no šaurā "mētelīša" ārā. Aizraujoši vērot, kā kukainis, karājoties ar galvu uz leju pie insektārija griestiem vai kādā zariņā, pakāpeniski un ļoti lēnām izlien no savas ādas, līdz tā paliek karājoties kā pelēcīgi balta plēksnīte.
Francijā, zarkukainis ir izplatīts skolu iemītnieks – ar to palīdzību skolēni tiek mācīti rūpēties par kādu dzīvnieciņu, būt atbildīgiem, saudzīgiem un. iecietīgiem pret atšķirīgo. Un arī vērot dabu.
