Marta un Bubis meklē mājas.
''Ķepās'' esam par vīru un sievu iesaukti. Tiešām smiekli mums nāk. Bet, ja nu tā būtu, es tad tā galva, kas kaklu groza. Nu, kā jau kārtīgā ģimenē pieklājas. Bubis bez manis neko pasākt negrib. Tik vaktē, kur Marta. Pat pastaigās bakstu - nu skrien taču, muļķa desiņa tāds. Bet šis - mana pakaļaste.
Kaut varu es saprast. Reiz viņi kopā ar mammīti dzīvojās. Kad mammīte devās uz citiem medību laukiem, uiii, kāda grūtsirdība Bubi pārņēma. Tad ''Ķepu'' audžumammas lēma, ka aktīvā Marta čalim piekomandējama. Un pareizi darīja. Ātri vien atguvās Bubis.
Nu nešķirami mēs tagad, tikai un vienīgi uz vienām mājām dodami.
Tāpēc lasi, lūdzams, ja silta tev māja, ja savs pagalms un sirdī vieta divām patversmes astēm uzreiz.
Ak, jā, vēl laika daudz vajadzēs, ko abiem mums veltīt. Nu tā mīlam pastaigas. Kad no voljēriem beidzot ārā tiekam, ehh, astes pa gaisu, aidā.
Nē, nē, pavadas zinām un protam soļot kā rātni jēriņi. Kad pirmais dullums jau noskriets, kas saprotams labi.
Oi, tikai vienu lietu ņem vērā. Mums citi suņi ne visai, tie gan lai pa gabalu turas. Tici man, tev būs gana ar mumsīm.
Tad vēl bildes, kas zemāk, paskati.
Te vasarā priecējām ciemiņus savus. Kādā viņi sajūsmā bija. Esot mēs kolosāls, draudzīgs un atraktīvs pāris.
Un taisnība viņiem. To bildēs var pamanīt - cilvēks mums mīļš un viens otram mēs svarīgi. Ha, var arī iesmiet - kur Marta, tur Bubis.
Es tā, kura bišku mazāka augumā un gaišāku kažoku. Bubis tāds brangāks un tumšāks mums padevies. Nu tak skaistuļi abi, ne tā? Pa 8, 9 gadi mums abiem.
Tā, cilvēk, mīļais. Ja nu tu tas, kurš beidzot gatavs mūs pa nopietno laimīgus darīt, tad zvani uz ''Ķepām''.
Mājup dosimies sterili, potēti, čipoti.
Bet, ja vēl šaubies, vismaz pastaigā izved. Ha, pačukstēt varu - tādu šaubu vairs nebūs.
