Čau, čau.
Te kustīgākais no suņiem.
Dinga sauc mani. Un esmu es katra cilvēka laime un prieks.
Tikai fotogrāfiem gan liela raize - es nestāvu nemaz uz vietas, ha, ha. Oi, kā mani te bildēt mēģināja. Es tak smēju kā traks.
Bet bišku agrāk man gan smiekli nenāca. Caurām dienām viens piesiets sēdēju. Un ne jau tā, ka garā ķēdē. Tas vēl labi būtu. Bet nee.
Mani visus četrus gadus īsā pavadā turēja. Fui, fui, fui tam riebīgam cilvēkam.
Tāpēc tagad tev jābūt prātīgam, jāsaprot - ne uzreiz bučas došu. Uzticos es tikai pēc laiciņa. Jo ne visi bij labi cilvēki, kas garām man staigāja toreiz.
Nē, ļaunu prātu vairs neturu. Un te teikšu es lielo paldies labajām ''Ķepām''. Tās saprast ļāva, ka cilvēks ir arī foršs. O, kā mani te lutina - gardas maltītes, pastaigas. Un galviņu noglauda. Cik tas jauki.
Visi kopā tad nu gaidām to īpašo cilvēku. Kurš pabraukās ciemos, kurš mīlēs un lutinās. Labi, lai būtu- audzinās arī.
Bildēs jau redzi, no vaiga ne vainas man. Vidējs augums, kustīgs bezgala. Vēl četri gadi vien. Bet pasteidzies, šogad jau klāt vēl viens nāks.
Ak, kā ātrāk uz Māju man gribas. Tik daudz ir dzirdēts, ka forši savam Labajam Cilvēkam blakus.
Vai izdevās pierunāt pabraukāt ciemos? Tad zvani uz ''Ķepām''. Es gaidīšu ļoooti.
Mājās došos es kastrēts, ar pasi, čipu un poti.
