Es ļooooti gribu savas Mājas savu Cilvēku, kur es būtu ģimenes loceklis.
Dzīvoju uz Ielas
sagrūdu ķepiņu nokļuvu " b- bā"PAR ķepām" , tur biju pie vet. ārstes, ķepiņa vesela, kastrēja.
Meitenes mani mīlēja un lutināja, bet es nevaru ciest KAĶUS, es dusmojos, rūcu un pat riktīgi sakāvos. Tad es gribēju dzīvot uz IELAS, es tur jūtos kā saimnieks, ko gribu to daru. Ēst gan retāk iznāca tad sāku staigāt pa tirgu, domādams, satikt savu CILVĒKU.
Lija lietus, slapjš
saaukstējos, jo es tak biju mājas kaķis. Nokļuvu atkal "Ķepās "un tad mani ārstēja acīs pil. smērēja ziedes un vēl šprici dabūju. Kad paliku vesels mani uz laiku paņēma Laima uz pagaidmājām, bet tur arī KAĶI.
Divas dienas gulēju uz dīvāna, mīļš un paklausīgs. Trešā dienā es jau uzbruku gan RAFĪTIM, UFIM, MILKU trankāju pa istabu. Vienīgi neaiztiku AKKO, jo viņš ar trim kājiņām man viņa bija žēl. Es esmu, mīļš ,
paklausīgs,
skaists, bet ar kaķiem nevaru sadraudzēties.
Tagad esmu "Ķepās" virtuvē ar divām dāmām, bet man ir būris un ja kļūstu dusmīgs eju būrī un guļu, ēdu un jūtos laimīgs, bet cik ilgi?
Es lūdzu kaķu DIEVIŅU, lai man atsūta manu VIENĪGO, ĪSTO
CILVĒKU
Esmu trīs gadus jauns, kastrēts.
