Pārdodu dažāda vecuma un auguma mandžūrijas valrieksta ( Juglans mandshurica) stādus, kas izaudzēti no vietējā māteskoka riekstiem un ir Latvijas ziemām adaptēti. Lai sējeņi neapsaltu, pirmajos gados tos pirms ziemas der piesegt ar skuju koku zariem. Pastāvīgā vietā stāda aptuveni 2 m garus riekstkokus.
Kokam ir plaši izplests, skrajš, lietussargam līdzīgs vainags ar spēcīgiem zariem. Ļoti ātraudzīgs, sāk ziedēt un ražot jau 7–9 gadu vecumā.
Mandžūrijas riekstkokam ir ļoti augstvērtīga koksne, ko izmanto galdniecībā un mūzikas instrumentu izgatavošanai, savukārt mizu – pinumiem, bet no augļa apvalka iegūst miecvielas un brūnu krāsu.
No Mandžūrijas valrieksta izgatavotajiem preparātiem ir spēcīga pretsāpju, pretsēnīšu un pretparazītu iedarbība. Tie paplašina asinsvadus, dziedē brūces un darbojas kā lielisks antiseptisks līdzeklis. Pēc lietošanas manāmi paaugstinās vitalitāte, uzlabojas matu un ādas stāvoklis, uzlabojas gremošanas sistēmas darbība.
Riekstkoks labi attīra gaisu no putekļiem, jo satur baktericīdo vielu juglonu (tam ir joda smarža), tāpēc piemērots pilsētas apstādījumiem. Riekstkoka lapu izdalītie fitoncīdi arī atbaida kaitēkļus, piemēram, odus; arī šī iemesla dēļ riekstkoks ir labs sabiedrotais dārza atpūtas zonā.
Mandžūrijas riekstkoks ir ārkārtīgi dekoratīvs, tāpēc labi iederēsies ne tikai koku stādījumos, bet arī kā soliteraugs daiļdārzā.
Lapas ir garas un platas, ar 9–19 iegarenām, elipses veida, zāģzobainām lapiņām, zied lapu plaukšanas laikā. Vīrišķās 10–30 cm garās zeltaini cilindriskās spurdzes ir ļoti dekoratīvas, sievišķie ziedi sarkani, kārtoti pa 3–10 matainās ziedkopās. Auglis (rieksts) ir 4, 5–6, 5 cm garš, nobriest un kļūst ēdams septembra beigās, oktobrī.
