Zilene – mellenes tuvākais radinieks. Zilenes ir nedaudz saldākas, blīvākas un pat 5 reizes lielākas par mellenēm. Zilenes mīkstums ir viegli zaļgans un ūdeņains. Šīs ogas bagātas ar augu olbaltumvielām un ogļhidrātiem, pārsvarā ar glikozi un fruktozi, satur organiskās skābes - citronu un ābolu, C un A grupas vitamīnus, A provitamīnu, minerālsāļus - kāliju, kalciju, magniju, fosforu un dzelzi. Zilenes ieteicamas pie sirds-asinsvadu saslimšanās, asinsrites un gremošanas sistēmas funkciju traucējumiem. Zilenes satur glikozi, fruktozi, saharozi, pektīnvielas, miecvielas, minerālvielas, lapas - arbutīnu un miecvielas. Zilenes lieto, ja ir caureja (1 TK žāvētas zilenes ieber verdoša ūdens glāzē un ļauj iestāvēties 15 minūtes), dizentērija, gremošanas orgānu iekaisumi, saaukstēšanās, drudzis, mazasinība, diabēts. Zilenes ir diētiskas, tās lieto ārīgi, lai dziedētu brūces. Lapu uzlējums ārstē drudzi un hroniskas ādas slimības. Tiesa, no zilenēm var gatavot visus tos ēdienus, ko no mellenēm, tikai ne visi to zina. Zilenes ir garšīgas un vērtīgas ogas. Žāvētas zilenes var uzglabāt gadiem, jo to vērtīgās īpašības neizzūd. Zilenēm piemīt daudz unikālu īpašību: aizsargā no radioaktīva starojuma; nostiprina asinsvadu sieniņas; palēnina nervu šūnu novecošanu. lielisks pretcingas līdzeklis; palīdz izvadīt žulti; palīdz ārstēt sklerozi; noņem iekaisumu. Zilenes iesaka lietot diabētiķiem, jo palīdz atjaunot audus, pastirina ārstniecikso līdzekļu iedarbību, kas pazemina cukura līmeni asinīs un pastiprina vielmaiņu. Zilenes satur 88 % ūdens, ~ 8% cukurs, 1 % olbaltumvielu, 1, 6 % organiskās skābes (citronskābe, ābolskābe, etiķskāne u. c. ), 1, 2 % šķiedrvielas un 0, 5 % miecvielas, krāsvielas un pektīnvielas (tieši šīs vielas izvada smagās radioaktīvās vielas – stronciju un kobaltu). Bez tā visa zilenes satur: karotinu, provitamīnu A un askorbīnskābi, visi B grupas vitamīni, K, P un PP vitamīnus.
